Zīdīšanas labvēlīga ietekme sievietes veselībai
Es kā zīdīšanas konsultante esmu pamānījusi, ka tēma par zīdīšanas priekšrocībām sievietēm bieži tiek piemirsta. Mēs, mammas, bieži esam gatavas darīt daudz mūsu bērnu labā. Un krūts barošana ieliek kolosālu pamatu mazuļa veselībai. Bet kas ar mums, sievietēm? Vai ir kāds labums no krūts barošanas zīdošai māmiņai?
1. Samazina vairāku slimību risku barojošai sievietei turpmākajā dzīvē.
Vispirms pats galvenais. Vēzis. Olnīcu vēzis un krūts vēzis. Zīdīšana samazina šo divu vēža veidu risku. Krūts vēzis ir viens no visizplatītākajiem vēža veidiem sievietēm. Daudzus var iedvesmot fakts, ka laktācija samazina krūts vēža risku gan sievietēm bez ģenētiskas noslieces, gan sievietēm ar ģenētisku noslieci BRCA1 un BRCA2 gēnos.
Vēl viena slimība, ko var ietekmēt laktācija, ir diabēts. Ja daudzi mātes radinieki ģimenē slimo ar diabētu vai ja viņai pašai grūtniecības laikā diagnosticēts gestācijas diabēts, zīdīšana ar krūti vai barošana ar atslaukto mātes pienu var samazināt risku, ka viņai un bērnam nākotnē attīstīsies 2. tipa diabēts. Protams, nevajadzētu atstāt novārtā arī veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes un sekot līdzi savam svaram.
Sirds un asinsvadu slimības ir nāves cēloņu saraksta augšgalā. Zīdīšana aizsargā gan barojošo māmiņu, gan bērnu, samazinot šo slimību risku.
Iespaidīgi? Bet tas vēl nav viss.
2. Zīdīšana samazina pēcdzemdību asiņošanu.
Tas ir saistīts ar hormona oksitocīna izdalīšanos krūts barošanas laikā, kas ir atbildīgs arī par dzemdes kontrakcijām. Tādējādi dzemdes izmēra atjaunošanās un sievietes atveseļošanās pēc dzemdībām notiek ātrāk. Daba par visu ir padomājusi!
3. Vēl viens noderīgs bonuss no zīdīšanas ir svara zudums un atgriešanās pie pirmsgrūtniecības svara.
Ja meklējat diētas un veidus, kā pēc dzemdībām atgūt formu, zīdīšana var palīdzēt. Nav nepieciešami nogurdinoši treniņi vai diētas ierobežojumi. Viss, kas Jums jādara, ir barot bērnu ar krūti pēc pieprasījuma.
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka bērna barošana ar 600-900 ml mātes piena dienā ir līdzvērtīga mērenai skriešanai stundas garumā jeb “- 400-600 kcal” dienā.
Tomēr ir vērts ņemt vērā, ka svara atgūšana prasa laiku. Pētījumi liecina, ka svara zudums no 1 līdz 12 mēnešiem pēc dzemdībām ir ievērojami lielāks sievietēm, kuras baroja bērnu ar krūti, nekā sievietēm, kuras baroja bērnu ar mākslīgo piena maisījumu. Tajā pašā laikā zīdīšana palielina svara zudumu pēcdzemdību periodā, ja zīdīšana turpinās vismaz 6 mēnešus.
4. Zīdīšana samazina pēcdzemdību depresijas risku.
Depresija ietekmē ne tikai mammas stāvokli, bet arī bērna psihisko attīstību un visas ģimenes labklājību. Smaga depresija mātei diemžēl var apdraudēt ne tikai bērna veselību, bet arī dzīvību.
Zīdīšanas aizsargājošās ietekmes mehānismi joprojām tiek pētīti. Visticamāk, tie ir gan hormonālas, gan psiholoģiskas dabas. Sievietes, kura nezīda jaundzimušo, ķermenis to uztver kā signālu, ka ar mazuli kaut kas ir noticis. Varbūt bērna vairs nav, jo nav laktācijas? Tas notiek dziļi zemapziņas līmenī. Mēs redzam bērnu, rūpējamies par viņu, bet organismā nenotiek dabā paredzētie procesi. Tāpēc bieži pēc pēkšņas zīdīšanas pārtraukšanas agrīnā stadijā pēc dzemdībām sievieti pārņem skumjas. Tā ir ķermeņa reakcija. Sievietei ir dabiski barot ar krūti savu bērnu. Un, ja tas nenotiek, tad organismā tas tiek uztverts kļūdaini un var izpausties pēcdzemdību depresija.
Ja ir aizdomas par depresiju, jākonsultējas ar speciālistu!
5. Laktācija uzlabo pēcdzemdību kaulu mineralizāciju.
Zīdīšanas laikā, kad kalcijs ir nepieciešams ne tikai mātei, bet arī piena ražošanai, notiek pārsteidzoša ķermeņa pielāgošanās. Kalcijs mazuļa vajadzībām tiek ņemts no mammas kaulu audiem un kompensēts ar uzturu. Tas nozīmē, ka mamma ar uzturu kompensē zudumu.
Pētījumos ir konstatēts, ka zīdošo sieviešu kaulu vielmaiņa (metabolisms) ir augstāka, salīdzinot ar mātēm, kas nebaroja bērnu ar krūti. Un pārsteidzoši, ka, neraugoties uz palielinātu kalcija uzņemšanu, jo kalcijs ir nepieciešams gan mātei, gan bērnam, kaulu mineralizācija pēc zīdīšanas ir augstāka nekā pirms grūtniecības. Tas nozīmē, ka sieviete, kas baro bērnu ar krūti, laktācijas laikā ir nostiprinājusi kaulus īpašu kompensējošu mehānismu un vielmaiņas izmaiņu dēļ.
Ko tas dod, izņemot to, ka organisms tiek galā ar paaugstinātu kalcija uzsūkšanās nepieciešamību kaulos? To, piemēram, ka šiem kaulaudos notiekošajiem procesiem ir ilgtermiņa ietekme. Nevēlaties bieži lauzt kaulus vecumdienās vai slimot ar kaulu slimībām? Zīdīšana atkal nāk palīgā. Pētījums parādīja, ka jo ilgāks ir zīdīšanas ilgums, jo mazāks ir gūžas kaula lūzumu risks.
Kā redzams, laktācijai ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pozitīva ietekme uz bārojošas sievietes organismu. Protams, es neesmu uzskaitījusi visus efektus, bet tikai svarīgākus.
Ko darīt, ja mēs novirzītu savu fokusu un paskatītos uz to no citas perspektīvas? Tā nav zīdīšana, kas mums dod dažas neobligātas priekšrocības. Tas ir otrādi. Zīdīšanas pārtraukšana palielina virkni veselības risku māmiņai un bērnam. Krūts barošanas pozitīvā ietekme ir iestrādāta mūsos - gan bērnu, gan sieviešu uzvedībā un veselībā.
Novēlu, lai jūsu zīdīšanas pieredze būtu pēc iespējas pozitīva! Un, ja ceļā gadīsies kādas ķibeles, es palīdzēšu ar tām tikt gala. Lai saņemtu padomu un palīdzību, sazināties ar mani!
Avoti:
Anderson, 2014. Reproductive risk factors and breast cancer subtypes: a review of the literature.
Borra, 2014. New Evidence on Breastfeeding and Postpartum Depression: The Importance of Understanding Women’s Intentions.
Carranza-Lira & Mera, 2002. Influence of number of pregnancies and total breast-feeding time on bone mineral density.
Cumming & Klineberg, 1993. Breastfeeding and other reproductive factors and the risk of hip fractures in elderly women.
Danforth, 2007. Breastfeeding and risk of ovarian cancer in two prospective cohorts.
Dewey, 1993. Maternal weight-loss patterns during prolonged lactation.
Dewey, 1993. Maternal weight-loss patterns during prolonged lactation.
Feltner, 2018. Breastfeeding Programs and Policies, Breastfeeding Uptake, and Maternal Health Outcomes in Developed Countries. Comparative Effectiveness Review, No. 210.
Gunderson, 2010. Duration of lactation and incidence of the metabolic syndrome in women of reproductive age according to gestational diabetes mellitus status: a 20-Year prospective study in CARDIA (Coronary Artery Risk Development in Young Adults).
Gunderson, 2015. Lactation and Progression to Type 2 Diabetes Mellitus After Gestational Diabetes Mellitus: A Prospective Cohort Study.
Yamagata, 1996. Changes in bone mass as determined by ultrasound and biochemical markers of bone turnover during pregnancy and puerperium: a longitudinal study.
Jonas, 2008. Short- and long-term decrease of blood pressure in women during breastfeeding.
Kotsopoulos, 2012. Breastfeeding and the risk of breast cancer in BRCA1 and BRCA2 mutation carriers.
Lancet, 2002. Breast cancer and breastfeeding: collaborative reanalysis of individual data from 47 epidemiological studies in 30 countries, including 50 302 women with breast cancer and 96 973 women without the disease. Collaborative Group on Hormonal Factors in Breast Cancer.
Lovelady, 2000. The effect of weight loss in overweight, lactating women on the growth of their infants.
Luan, 2013. Breastfeeding and ovarian cancer risk: a meta-analysis of epidemiologic studies.
McKinley, 2018. Weight loss after pregnancy: challenges and opportunities.
Polatti, 1999. Bone mineral changes during and after lactation.
Stuebe, 2009. Duration of lactation and incidence of myocardial infarction in middle-to-late adulthood.
Stuebe, 2011. Duration of lactation and incidence of maternal hypertension: a longitudinal cohort study.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2024 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.